Gābriels Skots. Avots

«Cilvēks ierodas pasaulē, klejo apkārt putekļu mākonī, kādu laiku dzīvo, pūlas un raujas, un viņu pavada slimības, netaisnība un zaudējumi. Tad viņš nomirst, pazūd no ļaužu piemiņas un viņa pīšļi klusi sajaucas ar zemi. Varbūt uz kapa plāksnes ir rakstīts «Markuss». Kas tad bija Markuss? Kas tad viņš īsti bija par cilvēku?»

Norvēģu dzejnieka, dramaturga un rakstnieka Gābriela Skota (1874–1958) romāns «Avots» ir viņa ievērojamākais darbs, kas vēsta par zvejnieku Markusu, kurš dzīvo savu vienkāršo dzīvi un domā vienkāršas domas. Taču šis darbs izceļas ar estētisku piesātinājumu, kā arī ietver sevī autora centienus integrēt vienā veselumā misticisma saistību ar visa radošā pirmsākumu un pašaizliedzīgu mīlestību. Galvenā varoņa misijas attīstība romāna gaitā pielīdzināma Jēzus Kristus paveiktajam. Gābriela Skota darbs noskaņas ziņā līdzinās Knuta Hamsuna darbiem, kurš bija viņa laikabiedrs un arī nāca no Dienvidnorvēģijas.