Pāvels Štolls. Latviešu kultūra un brāļu draudze

Latviešu kultūras tradīciju čehu konteksti XVII-XX gadsimtā

Kāda ir saistība hernhūtiešiem un analfabētisma izskaušanas centieniem Vidzemē? Kas saista brāļu draudzi un Latvijas inteliģences veidošanos 19. gadsimtā? Un kas ir kopīgs Rainim, Kārlim Skalbem, Jānim Porukam ar hernhūtiešu ideoloģiju? Atbildes uz šiem jautājumiem meklē līdz šim apjomīgākajā monogrāfija par latviešu kultūras tradīcijām čehu kultūras kontekstā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Pāvela Štolla interese par Latviju un tās kultūru radās 20. gadsimta 80. gadu beigās, un kopš tā laika viņš ir starp tiem, kuri visvairāk pētījuši Latvijas un Čehijas attiecības kultūras jomā. P. Štolls ir Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātes Baltistikas nodaļas vadītājs un pasniedzējs.

Tulkotājs Jānis Krastiņš dzimis 1950. gadā. Kopš 1987. gada pārtulkojis vairāk nekā 15 gramatu no čehu valodas. Nominēts Latvijas Literatūras gada balvai par Josefa Škvorecka romāna „Cilvēka dvēseles inženiera stāsts” tulkojumu. Pašlaik strādā Čehijas vēstniecībā Rīgā.

Grāmatas dizains – Ilze Kalnbērziņa-Prā.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitālfonda un Čehijas Republikas vēstniecības Rīgā atbalstu.

Grāmatu iespējams pasūtīt šeit: http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/474/latvieshu-kultura-un-bralju-draudze.-latvieshu-kulturas-tradiiciju-chehu-konteksti-xviixx-gadsimta/